2026. gada nodokļu izmaiņas: pilns pārskats Latvijas uzņēmumiem

2026. gads uzņēmējiem nozīmē vairāk nekā tikai jaunu kalendāru sienas plānotājā. Mainās dividenžu aplikšana ar nodokļiem, VID stingrāk skatās uz PVN darījumiem, jauni slieksnji skar transfertcenu dokumentāciju, un pat algas budžetā jāievieš korekcijas. Šajā rakstā apkopoti visi būtiskākie punkti, kas jāzina uzņēmuma vadītājam vai grāmatvedim - bez juridiskā žargona, ar praktisku skatu uz to, ko tas nozīmē tieši tavam biznesam.

Kāpēc 2026. gads prasa paaugstinātu uzmanību

Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpina pastiprināt kontroli pār uzņēmējdarbības uzraudzību, un tas jūtams visvairāk tieši PVN administrēšanā. Būvniecības, vairumtirdzniecības un pakalpojumu sektoram tagad jāziņo par katru darījumu PVN deklarācijā daudz precīzāk nekā līdz šim - īpaši svarīgi tas ir uzņēmumiem ar augstu apgrozījumu.

Vienlaikus dažas izmaiņas uzņēmējiem strādā par labu. Nokavējuma maksājumu slieksnis, no kura VID sāk piemērot papildu procentus, ir paaugstināts no 15 eiro uz summu, kas atbilst reālajām parāda atgūšanas izmaksām (šobrīd tas ir ap 40 eiro, taču šis slieksnis var mainīties). Tas nozīmē mazāk administratīvā sloga par nelieliem nokavējumiem, taču VID joprojām saglabā tiesības piemērot procentus un bloķēt tīmekļvietni, ja tiek konstatēta shēma nodokļu nomaksas apiešanai.

Uzņēmumu ienākuma nodoklis: jauns izvēles režīms dividendēm

Lielākā strukturālā izmaiņa 2026. gadā skar tieši dividenžu aplikšanu ar nodokļiem. Uzņēmumiem, kuru vienīgie dalībnieki ir fiziskas personas, tagad ir pieejams alternatīvs UIN režīms paralēli pašreizējai sistēmai.

Svarīgi: jaunais režīms neattiecas uz holdinga struktūrām - tas pieejams tikai kapitālsabiedrībām ar tiešiem fizisko personu akcionāriem. Tāpat tas neskar peļņu, kas gūta līdz 2017. gada 31. decembrim un vēl nav sadalīta dividendēs - tai turpina piemērot iepriekšējo 15% UIN režīmu. Izvēle starp abiem modeļiem ir stratēģisks lēmums, ko vērts pārrunāt ar grāmatvedi vai nodokļu konsultantu pirms nākamās dividenžu izmaksas.

PVN izmaiņas, kas skar biznesu

Standarta PVN likme 21% apmērā 2026. gadā nemainās, taču vairākas detaļas gan uzņēmumiem, gan to klientiem ir vērts zināt.

• Pilotprojekts pārtikas precēm No 2026. gada 1. jūlija līdz 2027. gada 30. jūnijam maizei, pienam, svaigai mājputnu gaļai un olām PVN likme samazināta no 21% uz 12%. Aktuāli ražotājiem, vairumtirgotājiem un mazumtirdzniecībai.
• Reversā PVN maksāšana būvniecībā Būvniecības nozarē ieviests mehānisms, kad PVN valstij maksā nevis pakalpojuma sniedzējs, bet gan tā saņēmējs. Tas maina rēķinu izrakstīšanas un grāmatvedības uzskaites kārtību visiem nozares dalībniekiem.
• Digitālo pakalpojumu sniedzēji no ārvalstīm Ja gada apgrozījums pārsniedz 10 000 eiro, digitālo pakalpojumu sniedzējiem no ārvalstīm jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā Latvijā - saskaņā ar ES prasībām par godīgu digitālo pakalpojumu aplikšanu ar nodokļiem.

Akcīzes nodokļu kāpums

Turpinās pakāpeniska akcīzes nodokļa celšana vairākām preču grupām - tas jāņem vērā uzņēmumiem, kas darbojas mazumtirdzniecībā, vairumtirdzniecībā vai viesmīlības nozarē. Alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes likme pieaug no 2026. gada 1. marta atkarībā no spirta koncentrācijas, piemēram, vīnam tā palielinās no 134 uz 148 eiro par 100 litriem. Tabakas izstrādājumiem, tostarp e-cigarešu šķidrumiem, likmes arī turpina augt pakāpeniski līdz 2027. gadam. Degvielas akcīze pieaug par vairākiem centiem litrā atkarībā no degvielas veida.

Šīs izmaiņas tieši ietekmē cenu veidošanu - uzņēmumiem, kas strādā minētajās nozarēs, vērts jau tagad pārskatīt cenu politiku un piegādes līgumus, lai izmaiņas neradītu negaidītu ietekmi uz peļņas normu.

Transfertcenas un lielo uzņēmumu papildu uzraudzība

Uzņēmumiem, kuru kontrolēto darījumu (piemēram, darījumi ar saistītiem uzņēmumiem grupas ietvaros) kopējā summa pārsniedz 250 000 eiro, no 2026. gada jāiesniedz VID EDS sistēmā strukturēts transfertcenu datu kopsavilkums 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām. Savukārt lieliem uzņēmumiem ar gada apgrozījumu virs 7 000 000 eiro jārēķinās ar papildu uzraudzības un pārskatu sniegšanas prasībām. Ja tavs uzņēmums tuvojas kādam no šiem sliekšņiem, transfertcenu dokumentācijas sagatavošanu vērts sākt laikus - tas nav process, ko var izdarīt pēdējā brīdī.

Algas budžets: minimālā alga un neapliekamais minimums

No 2026. gada 1. janvāra minimālā mēnešalga pieaug no 740 uz 780 eiro, savukārt neapliekamais minimums palielinās no 510 uz 550 eiro mēnesī. Uzņēmumiem ar lielāku darbinieku skaitu šī izmaiņa var būtiski ietekmēt gada algu budžetu - īpaši tiem, kam vairāki darbinieki saņem algu, kas tuvu iepriekšējam minimumam.

Ko darīt jau tagad

• Pārskati dividenžu izmaksas plānu Kopā ar grāmatvedi izvērtē, vai jaunais alternatīvais UIN režīms tavam uzņēmumam būtu izdevīgāks par pašreizējo modeli.
• Pārbaudi PVN klasifikāciju Ja darbojies pārtikas vai būvniecības nozarē, pārliecinies, ka rēķinu izrakstīšanas sistēma jau ir pielāgota jaunajām likmēm un reversās maksāšanas kārtībai.
• Izvērtē transfertcenu slieksni Ja tuvojies 250 000 eiro kontrolēto darījumu apjomam, sāc gatavot dokumentāciju jau tagad, nevis pēdējā brīdī pirms termiņa.
• Pārrēķini algu budžetu Iestrādā jauno minimālo algu un neapliekamo minimumu 2026. gada finanšu plānā, lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem.

Nodokļu likumdošana Latvijā mainās katru gadu, un daļa no šeit minētajām normām var tikt precizētas ar papildu VID vai Finanšu ministrijas skaidrojumiem. Šis raksts sniedz vispārīgu pārskatu - pirms konkrētu lēmumu pieņemšanas par savu uzņēmumu, konsultējies ar savu grāmatvedi vai nodokļu konsultantu.